Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics

1883.gadā par ārstu Durbē sāk strādāt Haims Meierovics. Ārsts mazpilsētā bija ļoti cienījama persona un apgrozījās vietējo augstāko aprindu – vācu grāfu un baronu pilīs. 1885.gadā, gatavodamies precēties ar Annu Fīlholdi, Hermanis Meierovics liek sevi kristīt luterticībā Liepājas svētās Trīsvienības baznīcā. Viņu kristī Grobiņas prāvests fon Johansons, kas ir Durbes Ziemeļu draudzes mācītājs. Krustvecāki – Ādolfs fon Bordeliuss un Arturs fon Kaizerlings.

Nākošais dokuments, kas saistās ar Meierovicu ģimeni ir ieraksts Durbes baznīcas grāmatā 1885.gada decembrī. Tas vēstī, ka doktors Hermanis Meierovics, tirgotāja Pereca Meierovica dēls, māte dzīva, stājas laulībā ar Annu Fīlholdi, Kabiles skolotāja Ernsta Fīlholda meitu, māte mirusi. Doktoram ir 30, viņa izredzētajai 25 gadi. Uzsaukti Durbes baznīcā 1., 8. un 15.decembrī (pēc vecā stila), laulāti 20.decembrī Līgutu pilī.

1887.gada 9.februārī baznīcas grāmatā dokumentēti divi notikumi. Pirmais – 24.janvārī (pēc jaunā stila 5.februārī) pulksten 2 no rīta dzimis Zigfrīds Anna. Kristīts vecāku mājās. Krustvecāki Ādolfs fon Bordeliuss, jaunkundze Ella fon Bordeliuss, grāfs Arturs fon Kaizerlings no Vecpils un Lieģu barons Nikolajs fon Grothuss. Otrs ir ieraksts par to, ka 4.(16.)februārī  pulksten 10 vakarā mirusi doktora kundze Anna Meierovica, dzimusi Kabilē, 26 ar pusi gadu veca, nedēļnieces gultā (ar pēcdzemdību komplikācijām).

Z.A.Meierovica tēvs vēl līdz 1892.gadam bija Durbē, saslima ar nerviem un līdz mūža beigām ārstējās Tabora nervu slimnīcā Jelgavā. Dēls Zigfrīds Anna nonāca mātes brāļa ģimenē Kabilē.

Durbē par Meierovica piemiņas iemūžināšanu sāka domāt 1929.gadā. Kā rakstīts tālaika avīzēs, jautājums cilāts apriņķī. Acīmredzot tā bija valsts iniciatīva, godināt personības, kurām jāpateicas par valsts neatkarību. Pie slimnīcas (kādreizējā doktorāta) tika atklāta piemiņas plāksne. Liepājas iela (sākotnēji Jelgavas iela) tika pārdēvēta par Z.A.Meierovica iela, bet Priediena kapos Annai Meierovicai uzcēla respektablu kapakmeni. Padomju varai Meierovica vārds nebija pieņemams, tādēļ 1940.gadā ielu pārdēvēja par Raiņa ielu, plāksne tika noņemta, un mātes piemineklis ieauga krūmos.

Deviņdesmitajos gados plāksne atjaunota un mātes piemiņas vieta tiek regulāri kopta. Durbi apmeklēja Gunārs Meierovics. 2007.gadā iznāca Riharda Treija grāmata par Zigfrīdu Annu Meierovicu, bet gadu vēlāk Durbes kultūras namā notika Meierovicam veltīts pasākums, kurā piedalījās grāmatas autors un Ingrīda Meierovica, Gunāra Meierovica atraitne.